Mana jaunā bloga adrese ir šī:
http://marisluste.wordpress.com/
(Pirmpublikācija - PS laikraksta "Baltā Vārna" 2010.gada janvāra/februāra numurā)
Vai jūtaties drošībā? Šo sajūtu rada stabilitāte un ticība rītdienai. Drošība, kas Abrahama Maslova vajadzību piramīdā ieņem otru svarīgāko vietu aiz fizioloģiskajām pamatvajadzībām, ir sveša vairumam Latvijas iedzīvotāju.
Sabiedrībai nav nepieciešama dekoratīva, pretrunu pilna drošības politika. Tai nepieciešama drošības politika, kurā akcenti salikti pareizajās vietās. Arī krīzes laikā.
Teorijā mēdz izšķirt divus nacionālās drošības prioritāšu līmeņus. Pirmais saistīts ar draudiem, otrs – ar bīstamību. Draudi liecina, ka nacionālā drošība nonākusi galēja saasinājuma stāvoklī. Bīstamības gadījumā kaitējums nacionālajām interesēm vēl ir tikai potenciāls.
Ne retāk kā reizi sasaukumā Saeima apstiprina Nacionālās drošības koncepciju. Šis dokuments nosaka nacionālās drošības apdraudējumu novēršanas prioritātes. Tās ir – ārpolitika, terorisms un kritiskā infrastruktūra, ekonomiskā drošība, valsts militārā aizsardzība, sabiedrības integrācija un sociālā vide, robežu kontrole un migrācija, noziedzība, vides riski, katastrofu novēršana un pārvarēšana. Kā redzams, uzmanība tiek pievērsta tikai draudiem, ne bīstamībai. Aizdomas, ka izvēle labprātāk tiek dota cīņai ar sekām, ne cēloņiem, apstiprina Saeimas Nacionālās drošības komisijas darbs pie jauna nacionālās drošības rīcības plāna, kas tiek izstrādāts balstoties koncepcijā. Pieejamā informācija liecina, ka plānā tiks akcentēta drošības un citu dienestu koordinēta rīcība dažādu sociālo un ekonomisko iemeslu radītu nemieru izcelšanās gadījumos.1 Jāšaubās, ka nostādot galvenā draudu avota lomā sociāli neaizsargātākos iedzīvotājus Latvijā tiks iedibināts drošības stāvoklis, kuru Nacionālās drošības likuma 1.pants skaidro kā valsts un sabiedrības sadarbības rezultātā sasniegtas valsts neatkarības, tās konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes, sabiedrības brīvas attīstības perspektīvas, labklājības un stabilitātes garantijas.
Neraugoties uz apdraudējumu uzskaitījumu, koncepcijā pausts, ka pēdējo gadu laikā Latvijas ārējās un iekšējās drošības vidē notikušas pozitīvas pārmaiņas. Ar šo koncepcija atgādina lādzīgu āpsi, kurš snauž ziemas miegu un nemana kā pieaug smagu un sevišķi smagu noziegumu skaits, strauji pildās ieslodzījuma vietas, budžeta deficīta un ārējā parāda jomā rūk ekonomikas stabilitāte, bet viņa miga pamazām tiek ievilkta kaimiņu lāča kultūras telpā.
PS Drošības un kārtības darba grupa šobrīd spēkus koncentrē sabiedriskās drošības jomā, kas saistīta ar nacionālās drošības prioritāti – noziedzības apdraudējumu novēršanu. Kopējais nacionālās drošības jautājumu loks ir tik plašs, ka daļa jautājumu risināmi dialogā ar citām darba grupām. Mēs strādājam potenciālā kaitējuma paredzēšanas līmenī, tādēļ uzmanības centrā ir noziedzības prevencija, jeb profilakse. Tās aktualitāte īpaši pieaugusi laikā, kad tiesībsargājošās institūcijas spiestas ierobežot savu kapacitāti – policiju skārusi štatu samazināšana, Valsts probācijas dienestam atceltas vairākas funkcijas.
Ne tikai krīzes, bet arī standarta apstākļos prevencijas slogu līdz ar tiesībsargājošajām institūcijām dala sabiedrība. 1990.gadā Apvienotās Karalistes tieslietu ministrija ANO vajadzībām izstrādāja vadlīnijas noziedzības prevencijas nodrošināšanai. Tikai viens no četriem prevencijas virzieniem tajā tiek atvēlēts tiesībsargājošajām institūcijām. Darba grupa par savas darbības prioritāti izvēlējusies virzienu, kas saistīts ar sabiedrības iesaisti prevencijā. Esam iecerējuši ne tikai programmatiskus formulējumus, bet arī praktiskus pasākumus.
Viena no prevencijas aktivitātēm ir iedzīvotāju patrulēšana. Sadarbībā ar biedrību „Vecāki Rīgai” izstrādātas vecāku aptaujas veidlapas, kas tiks izplatītas Rīgas izglītības iestādēs. Rezultātā plānots veicināt vecāku patruļu sistēmu Rīgas apkaimēs ar zemāko iedzīvotāju drošumspēju.2 Organizatoriski patruļas koncentrēsies ap apkaimes izglītības iestādi un sadarbosies ar pašvaldības policiju. Tā kā šīm aktivitātēm nepieciešami papildu līdzekļi, darba grupa konceptuāli atbalsta to piesaisti no Rīgas Sabiedriskās kārtības uzturēšanas fonda. Nākotnē patruļu sistēmā varētu tikt iesaistītas arī citas iedzīvotāju kategorijas, ne tikai vecāki.
Sadarbībā ar ekspertiem, plānojam pievērsties arī „kaimiņu drošība” tipa aktivitāšu veicināšanai, kuru mērķis ir mazināt ielaušanās skaitu mājokļos un citus mantiskos noziegumus.
Izglītības iestāžu resursu plānots izmantot veicinot informatīvo darbu ar skolēniem. Esam uzsākuši dialogu ar biedrību „Sabiedrība un Drošība” par tās pieredzi informējot bērnus par noziedzības riskiem un tiesībsargājošo institūciju darbību.
Svarīgu vietu prevencijā ieņem starpnozaru sadarbība. Šāds darbs ļauj rīkoties koordinēti un sasniegt augstāku darba efektivitāti. Šobrīd tiek apkopota informācija par lietderīgām iniciatīvām reģionos.
Kaut arī darba grupa pulcējas Rīgā, netiek piemirsts, ka PS ir reģionos sakņota partija. Mēs esam ieinteresēti lai pozitīvā pieredze sasniegtu pēc iespējas plašāku sabiedrības loku. PS reģionālās nodaļas ir aicinātas ne tikai atsaukties darba grupas iniciatīvām, bet nākt klajā ar pozitīvo pieredzi attiecīgajā reģionā. Pirmais jautājums, kurā darba grupa aicinās nodaļas sniegt atbalstu ir vecāku patruļu attīstība citās pilsētās un novados. Turpmāk pēc līdzīga scenārija plānots izplatīt arī citas iniciatīvas. Vienlaikus mēs aicinām atsaukties PS biedrus un atbalstītājus reģionos, kuri ieinteresēti un spēj sniegt ieguldījumu dažādu nacionālās drošības jautājumu risināšanai.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru