Māris Luste: Drošība: no sekām pie cēloņiem

pirmdiena, 2010. gada 31. maijs

Mana jaunā bloga adrese ir šī:


http://marisluste.wordpress.com/

(Pirmpublikācija laikraksta "Diena" 31.05.2010. drukātajā versijā)


Valsts policijas publiskie pārskati liecina, ka noziedzība Latvijā pieaug. Piemēram, Rīgā, 2009.gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits salīdzinājumā ar 2008.gadu pieaudzis par 731 nodarījumu. Pilsēta pārdzīvo kritisku situāciju, kurā vairāk kā trešdaļa iedzīvotāju nekad un nekur nejūtas īsti droši.*
It kā pašsaprotami, ka darbs ar noziedzības cēloņiem ilgtermiņā dāvā vērtīgākus augļus, nekā cīņa ar vējdzirnavām – sekām. Taču liecību par pareizi saliktiem akcentiem joprojām trūkst.
No vienas puses izbrīnam nav pamata. Kriminoloģija Latvijā ir panīkusi – Tieslietu ministrijas Kriminoloģisko pētījumu centrs likvidēts jau 2003.gadā, Neatkarīgo kriminologu asociācijas aktivitātes ir epizodiskas. Tādēļ arī akcenti salikti kā pagadās. No otras puses – ANO 1990.gada 7.septembra vadlīnijās par noziegumu prevencijas galvenajiem virzieniem sniegti detalizēti norādījumi rīcībai. Atliek vien labā griba. Taču kā redzams – gribas arvien vēl pietrūkst. Tādēļ arī Nacionālās drošības koncepcijas noziedzības sadaļa salīdzinājumā ar ārvalstu noziedzības novēršanas stratēģijām atgādina kuslus spalvas mēģinājumus.**
Kaut arī šī nolaidība nav tīša, rezultāti izpaliek. Situāciju vainago naivā cerība, ka policija visu izdarīs. Gan izgaiņās demonstrācijas, gan nojauks telšu pilsētiņas.
Taču policija nevar un tai nav jāizdara viss. Jo tai nav vissvarīgākā instrumenta noziedzības novēršanas sociālo līdzekļu piemērošanai, kurus regulē nodarbinātības, ģimenes, jaunatnes u.c. politikas.
Ja mēs gribam panākt noziedzības mazināšanos nākotnē, tad nedrīkstam pieļaut, ka tiek likvidētas bērnu interešu izglītības iestādes. Taču tas notiek – valstī palikušas vairs tikai 48 iestādes salīdzinājumā ar 63 iestādēm 2009.gadā. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Nodarbinātības valsts aģentūra spiesta slēgt programmu bērnu nodarbināšanai vasarā. Taču šovasar aģentūrai vairs nav ko atbildēt daudzajiem interesentiem, kas vēlas nopelnīt naudiņu vasaras nometnei. Šis lietderīgā laika pavadīšanas veids ir par maksu un maznodrošināto ģimeņu atvasēm nav pieejams. Atliek iela un ļoti iespējams, ka nākotnē – cietums.
Lai apvienotu ieinteresētās institūcijas ilgtspējīgam situācijas risinājumam Rīgas pilsētā, partiju apvienība „Vienotība”, sadarbībā ar partiju „Pilsoniskā Savienība” un „Jaunais Laiks” Rīgas domes deputātu frakcijām, šī gada 24.maijā organizēja semināru „Bērnu drošība, nodarbinātība un brīvais laiks vasaras brīvdienās”. Aicinājumam atsaucās virkne institūciju – Valsts policija, Pašvaldības policija, Rīgas domes Labklājības, kā arī Izglītības, kultūras un sporta departaments, Izglītības un zinātnes ministrija, Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes departaments, Skautu un Gaidu Centrālā organizācija, Nodarbinātības valsts aģentūra.
Semināra noslēgumā dalībnieki vienojās par četriem uzdevumiem, kuri izvirzāmi Rīgas domes vadībai. To vidū ir:
-                               nepieciešamība nodrošināt iespējas ne mazāk kā 200 maznodrošināto ģimeņu bērniem bez maksas piedalīties bērnu un jauniešu nometnēs;
-                               vasaras brīvlaikā nodrošināt pedagoga klātbūtni izglītības iestādēs, dodot iespēju skolas vecuma bērniem un jauniešiem piedalīties aktivitātēs, izmantojot izglītības iestāžu inventāru;
-                               nodrošināt iespējas ne mazāk kā 300 skolas vecuma bērniem un jauniešiem vasaras brīvlaikā strādāt algotu darbu pašvaldības uzņēmumos;
-                               nodrošināt vienuviet pieejamu informāciju par visām, t.sk. nevalstisko organizāciju piedāvātajām, brīvā laika lietderīgas pavadīšanas iespējām vasaras brīvlaikā, kas paredzētas Rīgas bērniem un jauniešiem.
Lai sekmētu tāda Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta pieņemšanu, kurā ņemtas vērā drošības interešu kopsakarības darbā ar bērniem un jauniešiem, semināra dalībnieki vienojās par nepieciešamību atkārtoti pulcēties jau šī gada rudenī, detalizētu priekšlikumu izskatīšanai.
Šāda vienprātība nav nekas pārsteidzošs. Visi cilvēki tiecas pēc drošības, kas nepazīst ne partejisko, ne nacionālo atšķirību. Tādēļ arī noziedzības mazināšanas stratēģiskie mērķi ir vispārzināmi un visiem pieņemami. Atliek vienoties par visprasmīgāko un ekonomiskāko taktiku, kura visātrāk noved pie šiem mērķiem. Un neviena spēkos nav piedāvāt labāku taktiku, kā to, kuru piedāvā atbilstošās nozares profesionāļi.


* Baltic Institute of Social Sciences pētījums „Rīgas iedzīvotāju drošumspēja un tās paaugstināšanas iniciatīvas”, Rīga, 2009., 5.lpp.
**Par starptautisko pieredzi noziedzības novēršanas jomā skat. www.eucpn.org